Vielas:

• dzelzs vate;
• dzirds kaļķūdens (3 g kalcija oksīda pievieno 500 ml ūdens. Iegūto kaļķu pienu filtrē caur kroku filtru un uzglabā cieši noslēgtā traukā).

Trauki un piederumi:

• tējas svece;
• vārglāze (100 ml);
• laboratorijas statīvs ar skavu;
• aizsargbrilles;
• sērkociņi;
• koka skaliņš;
• karstumizturīga mēģene;
• balons;
• silikona aizbāznis ar caurumu;
• digitālie svari;
• gāzes deglis.

1. Iestiprina statīva skavā karstumizturīgo mēģeni.
2. Nosver uz digitālajiem svariem  1 g dzelzs vates.
3. Ievieto dzelzs vati mēģenē, iespiežot to pēc iespējas dziļāk.
4. Lai eksperimenta laikā mēģenē neiekļūtu gaiss, silikona aizbāznim ar caurumu uzmauc balonu. Ar silikona aizbāzni noslēdz mēģenes vaļējo galu.
5. Aizdedzina gāzes degli un apmēram 3 minūtes intensīvi karsē iestiprināto mēģeni. Degļa liesmu vienmērīgi virza pa visu mēģenes virsmu. Uzmanīgi novēro dzelzs vati.
6. Mēģeni atdzesē gaisā vismaz 1 minūti.
7. Ar tējas sveci aizdedzina koka skaliņu. Noņem mēģenes aizbāzni un nepieskaroties mēģenes sieniņām mēģenē ievieto degošo skaliņu.
8. Izņem skaliņu un mēģenē ielej apmēram 30 ml kaļķūdens. Novēro izmaiņas.

Pirms eksperimenta veikšanas skolēniem jānodemonstrē kaļķūdens īpašība – ogļskābās gāzes klātbūtnē tas saduļķojas.

Pēc eksperimenta vēlams skolēniem uzdot sekojošus jautājumus:

• Kas notiek ar dzelzs vati karsējot?
• Kā izskaidrot ar dzelzs vati notikušo?
• Kas notiek ar degošo skaliņu, kad to ievieto mēģenē?
• Kas no degšanai nepieciešamā trūkst mēģenē?
• Ko var novērot mēģenē ielejot kaļķūdeni? Ko no tā var secināt?
• Kura gāze varēja izraisīt koka skaliņa nodzišanu?

Dzelzs vatei oksidējoties, mēģenē esošais skābeklis saistas ar dzelzi, veidojot dzelzs oksīdu.

Tā kā gaisā ir 78% slāpekļa, pēc dzelzs oksidēšanās mēģenē palicis ir galvenokārt slāpeklis. Maldīgs priekšstats varētu būt, ka koka skaliņa nodzišanu mēģenē varēja izraisīt ogļskābā gāze, taču to, ka to veicināja slāpeklis iespējams pierādīt ar kaļķūdeni (tas nesaduļķojas).