• Nātrija acetāts, CH₃COONa·3H₂O;
• koniskā kolba ar aizbāzni, 500 ml;
• mērcilindrs, 10 ml;
• kristalizators;
• laboratorijas svari;
• plītiņa.

Sagatavošanās

1. Ielej koniskajā kolbā 10 mL ūdens un karsē uz plītiņas.
2.  Pievieno tam pa daļām 300 g nārija acetāta trihidrātu, kad ūdens ir uzvārījies.
3. Novieto kolbu  vēsā vietā un viegli noslēdz ar aizbāzni, kad viss nātrija acetāts ir izšķīdis un šķīdums uzvārījies.
4. Cieši noslēdz kolbu  ar aizbāzni pēc 10-15 min. un šķīdumu atdzesē līdz istabas temperatūrai.

Eksperiments

1. Ieliek kristalizatorā  mazu nātrija acetāta kristāliņu.
2. Uzmanīgi atver kolbu un pārsātināto šķīdumu lēnām lej virsū kristāliņam.
3. Novēro strauju kristalizāciju.
4. Uzmanīgi ievieto kolbā kristāliņu un novēro strauju kristalizāciju, ja  kolbā atlikušais šķīdums nav kristalizējies.

Ja šķīdums pagatavots pareizi, to cieši noslēgtā kolbā var uzglabāt ilgstoši.

Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs citu kristālu veidošanās process – šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes (desublimācija). Tas ir pretējs process kušanai vai škīšanai. Kristāliskām vielām kušanas temperatūra parasti sakrīt ar kristalizācijas temperatūru. Kristalizācijas process ir eksotermisks un kristalizācijas siltums ir vienāds ar kušanas siltumu, tikai tam ir pretēja zīme. Ar jēdzienu “kristalizācija” apzīmē arī kristālu veidošanos no pārsātināta šķīduma.

Skolēni var noskaidrot, vai eksperimentā notiekošajiem procesiem ir vai nav nav līdzības ar stalagmītu veidošanos dabā.

Kristalizācija jeb pārkristalizēšana ir vielu attīrīšanas metode, kurā kristalizējamās vielas masa pāriet no šķīduma uz tīru cietu kristālisku fāzi. (Pēc: https://en.wikipedia.org/wiki/Crystallization )

Attēla avots

Attēla avots

Attēla avots

Eksperimentu un metodiku uzlaboja: Ilze Seglēre, Latvijas Universitāte “Dabaszinātņu un IT pedagogs”.