Vielas:

• CuSO₄ šķīdums;
• KI šķīdums.

Piederumi:

• vārglāze, 100 mL;
• akvareļu papīrs vai filtrpapīrs;
• ota;
• nazis;
• aizsargbrilles.

1. Ielej 100 mL vārglāzē 20 mL kālija jodīda un 20 mL vara(II) sulfāta šķīduma, šķīdumā veidojas jods.
2. Uzklāj iegūto šķīdumu vienmērīgi uz akvareļu papīra vai filtrpapīra.
3. Nogriež no sagatavotajiem augļiem un dārzeņiem  ar nazi šķēlīti.
4. Uzliek nogrieztās šķēlītes uz iepriekš sagatavotā papīra.
5. Saskaroties šķēlītēm  ar papīru, notiek joda ķīmiskā reakcija ar askorbīnskābi, kuras rezultātā brūnā krāsa daļēji izzūd, atkarībā no askorbīnskābes koncentrācijas.

1.att. Sagaidāmais eksperimenta rezultāts [Fruitsvs.iodine]

Dārzeņi un augļi ir galvenais C vitamīna (askorbīnskābes) avots, no ikdienā lietotajiem dārzeņiem visvairāk askorbīnskābes sastopams kāpostos, paprikā un brokoļos. Vitamīnu, tai skaitā C vitamīna, saturs ir atkarīgs un mainīgs atkarībā no auga šķirnes, kā arī no audzēšanas, novākšanas un uzglabāšanas apstākļiem.

Askorbīnskābes noteikšanai izmanto jodometriju, – ar šo metodi var noteikt gan reducētājus, gan oksidētājus. Dotajā eksperimentā tiek izmantota īpašība, ka askorbīnskābe ir spēcīgs reducētājs, tā reducē daudzus oksidētājus, bet pati oksidējas līdz dehidroaskorbīnskābei. Oksidētājs šajā reakcijā ir jods un reakcijas rezultātā rodas jodīdjoni.  Jods šķīdumā ir brūnā krāsā, bet saskaroties ar askorbīnskābi paliek bezkrāsains, jo veidojas jodīdjoni.

Tie dārzeņi vai augļi, kas saturēs vairāk askorbīnskābes, vairāk atkrāsos papīru.

Papīrs iekrāsosies arī violetā krāsā, tāpēc ar skolēniemarī pārrunāt vajadzētu par cietes pierādīšanu.

Sagatavoja: Arina Zubkova, arina.zubkova@outlook.lv

Adaptēts pēc MEL Science experiment “Fruits vs. iodine“.