ANOTĀCIJA

Eksperiments skaidro vielu oks/red īpašības. Sākumā pamēģina atsevišķi dedzināt sēru, kālija nitrātu un ogli. Pēc tam sagatavo nedaudz melno pulveri (šaujampulveri) un aizdedzina. Novērtē pulvera degšanas ātrumu un salīdzina ar iepriekšējiem izmēģinājumiem. Laiks 10-15 min., pamatsk., vidussk. (3)

“Ķīmiskais luksofors” – iespaidīga krāsu pāreja ķīmiskajā reakcijā. Eksperimentu var izmantot pamatskolā un vidusskolā,  ķīmisko reakciju pazīmes – krāsu maiņas novērošanai. Indigokarmīna šķīdumam pievieno bāzisku glikozes šķīdumu. Notiek pakāpeniska šķīduma krāsas maiņa. Dažkārt, lai izdotos, ir nepieciešams veikt to atkārtoti.

Demonstrējuma mērķis ir pierādīt, ka ūdenim piemīt liela siltumietilpība. Ar šķiltavu gāzi aizdedzinātas putas uz plaukstas sadeg, neradot apdegumus.

Eksperimentā var pārliecināties par dažādu metālu jonu liesmas krāsu.

Eksperimenta mērķis: iegūt amonjaku un novērot tā šķīdību ūdenī.

Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu laboratorijas darbu. Eksperimenta mērķis: sintezēt plastisko sēru.

Eksperimantā tiek veiktas divas ķīmiskās reakcijas. Sākumā vizuāli tiek novērota asinsarkanas krāsas pārādīšanās, inscinējot sagriešanos ar plastmasas nazīti, un beigās krāsas izzušana, izmantojot 3. reaģentu. Demonstrējumu var izmantot 8. klases sākumā, lai ieinteresētu skolēnus izzināt ķīmiskās reakcijas, kā arī vidusskolā, runājot par kompleksajiem savienojumiem un jonu analītisko pierādīšanu.

Eksperimenta mērķis: demonstrēt kā izkausēts Bertolē sāls (kālija hlorāts) reaģē ar ar želejas konfekti. Notiek intensīva degšanas reakcija.

Novēro spirta degšanu 20 L ūdens pudelē. Borskābes iekrāso liesmu.

Eksperimentā novēro šķietamu banknotes degšanu, lai gan patiesībā deg etanols.

Eksperimentā var novērot eksotermisku, ļoti strauju skābekļa izdalīšanos. Eksperimentu veic ka demonstrējumu. Putu izdalīšanās eksperimenta laikā ir ļoti iesapidīga, tāpēc to var rādīt kā brīnumeksperimentu.

Eksperimentā tiek izveidots slaims bez boraka, par aizstājēju izmantojot kontaktlēcu šķīdumu.

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas demonstrējums, kurā var novērot kālija permanganāta reducēšanos, kas izpaužas kā pakāpeniska krāsu maiņa šķīdumā.

Piepūstam gaisa balonam uzpilinot apelsīna mizas eļļu, tas pārsprāgst. Kāpēc tā notiek?

Skolēni iepazīstas ar celulozes dehidratāciju un degšanu, neizmantojot atklāto liesmu vai citu karstuma avotu. Skolēni veido priekšstatu par koncentrētas sērskābes ķīmiskajām īpašībām. Eksperiments lieliski noder, lai demonstrētu sērskābes kodīgās īpašības. Pedagogs to var izmantot kā demonstrējumu.

Demonstrējot eksperimentu, skolēniem var veidot izpratni par sēra reaģētspēju ar spēcīgiem oksidētājiem, kā arī oksidēšanās-reducēšanās procesiem, kuri norit ne tikai šķīduma vidē, bet arī vielām esot sausā vidē.

Skolēni mācās sintēzēt nestabilus neorganiskus savienojumus. Veido priekšstatu par neorganisko savienojumu sintēzi, un to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.

Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar  kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.

Vai ir iespējams aizdedzināt vielu maisījumu ar ūdeni? Vai visas vielas drīkst dzēst ar ūdeni? Šis eksperiments atbildēs uz šiem jautājumiem.  Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs.  Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā  spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.

Eksperiments parāda, kā gaisā esošā ogļskābā gāze reaģē ar sārmiem. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperiments uzskatāmi parāda, ka ogļskābā gāze ir smagāka nekā gaiss. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperiments demonstrē virsmas spraiguma ietekmi uz ziepju burbuļa pastāvēšanas ilgumu. Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā laboratorijas darbu.

Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.

Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.

Eksperimentā tiek veikta cinka reakcija ar jodu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar metāla un nemetāla savstarpējo reakciju un reakciju apstākļiem.

Eksperimenta mērķis ir demonstrēt skolēniem vienu no reakcijas pazīmēm – krāsas maiņu. Atkarībā no klašu grupas var papildinā eksperimentu ar izejvielas un produktu īpašību izpēti, ka arī reakcijas vienādojumu pierakstu. Eksperimentā tiek iegūti šķīdumi, kuriem ir varavīksnei raksturīgās krāsas.

Iespaidīgs eksperiments hroma un tā savienojumu ķīmisko īpašību demonstrēšanai – izskatās kā “krītošu zvaigžņu” lietus.

Cukura oksidēšanās gaitā dzeramās sodas klātbūtnē veidojas “savdabīgā čūska”.

Eksperimenta parāda, ka ogļhidrātu oksidēšanās var notikt ne tikai stipru oksidētāju  (piem., konc. sērskābes) klātbūtnē. Cukuram degot rodas   ogļskābā gāze un ogleklis, kas veido irdenu struktūru (“čūsku”).

Luminiscence kā dabas parādība ir novērota jau ļoti sen. Cilvēki bija novērojuši ziemeļblāzmu un jāņtārpiņus, kā arī minerālmēslu spīdēšanu tumsā.

Eksperiments  paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kas  ļauj  izprast gaismas ietekmi uz vielām. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar vielām, kuras UV gaismas iedarbībā spīd.

Ekperimentā tiek parādīts, no kādām krāsām sastāv konkrētās krāsas marķieris, piemēram, zaļas krāsas marķieris sastāv no zilas un dzeltenas krāsas.

Ekperimentā notiek reakcija starp NaOH un glikozi, pievienojot metilēnzilā škīdumu, iegūtais šķīdums sakratot kļūst zils, kas pēc laika atkrāsojas.

Eksperimenta laikā novēro cukurgraudu degšanu katalizatora klātbūtnē. Bez tā degšana nenotiek.